Ja jūs reiz esat devis platformai atļauju kopīgot datus ar citu platformu, un pēc tam vairs uz to nepamanāt, lēnām rodas problēma, kas nešķiet akūta, bet tomēr uzkrājas: noteiktā brīdī jūs vairs nezināt, kurai platformai ir jūsu datu kāda versija. Sekas nav sods vai sankcija — to lemj uzraugs un tas ir atkarīgs no situācijas — bet ir novecojusi informācija, kas vienlaikus cirkulē vairākās vietās, un laiks, kas nepieciešams, lai to sakārtotu.
Tas atšķiras no vienkāršas aizmirstības izslēgt vienu savienojumu. Runa ir par to, ka sistēmiski nesekojat, kuram pašlaik ir pieeja, kāpēc tā reiz tika piešķirta un vai tā vēl ir nepieciešama. Bez šāda pārskata atbildība neslīd nepatīkamā veidā: jūs pieņemat, ka platforma izmanto aktuālus datus, bet patiesībā tā joprojām lasa veco versiju.
Kāpēc tas atšķiras no aizmirstā savienojuma izslēgšanas
Viens savienojums, kuru jūs aizmirsāt izslēgt, ir konkrēts, konstatējams moments: jūs zināt, ka pieeja pastāv, un esat neveiksmīgi mēģinājis to beigt. Pārvaldības trūkums ir plašāks un slapts. Runa ir par jautājumu, vai jūs sistēmiski zināt, kuras platforlas šobrīd savstarpēji izmanto datus, kādam nolūkam un kopš kurienes. Viena savienojuma gadījumā jautājums ir: vai tas vēl ir nepieciešams? Pārvaldības trūkuma gadījumā jautājums ir: vai es vispār zinu, kādi savienojumi pastāv? Tas otrais ir grūtāk atrisināms, jo jūs nevarat atcelt to, ko vairs neatceraties.
Kas praktiski notiek nepareizi
Visbiežākā sekas ir nekonsekvence: platforma rāda adresi, KvK numuru vai produkta datus, kas starp to ir mainīti, jo atjauninātā versija nekad nav nonākusi tālāk. To bieži pamanāt tikai tad, kad kāds — klients, revidents, uzraugs — uzdod jautājumu par datiem, kas vairs neatbilst. Otra sekas ir dubults darbs: tā kā neviens vairs precīzi nezina, kāds savienojums kādam nolūkam ir, dati piesardzības dēļ tiek atkārtoti manuāli pārrakstīti, kas apdraud visu datu kopīgošanas ideju. Trešās sekas ir tā, ka pieeja, kas reiz bija pamatota, vairs to nav — piemēram, pēc piegādātāja vai platformas maiņas — bet tomēr paliek aktīva, jo neviens to vairs nepanorīda.
Neviena no šīm sekām pati par sevi nav dramatiska. Kopā paņemtas, tās patērē laiku, rada nevajadzīgu apjukumu un pagrūtina iespēju noteiktā brīdī izskaidrot uzraugam vai revidentam, no kurienes rodas dati. Jautājumam par to, vai tas jūsu situācijā ietekmē konkrētu pienākumu, pienācīgais uzraugs vai jurists ir pareizais kontaktpunkts — reglia pati tam neizsaka spriedumu.
Kurš par to paliek atbildīgs
Platforma, kas kopīgo datus ar citu platformu, to nedara pašpārvaldē: tas notiek, pamatojoties uz izvēli, ko jūs reiz pieņēmāt. Šī izvēle principā paliek jūsu atbildība, pat ja jūs to jau sen esat aizmirsuši. Tas nozīmē, ka jūs nepastāvīgi nemusīsiet aktīvi kontrolēt, bet tas palīdz, ja kaut kur ir vieta, kur jūs vienā skatiena varat redzēt, kādi savienojumi pastāv — lai jūs to paši varētu novērtēt, nevis tas klusumā darbotos.
Kā reglia palīdz
Reglia pati neskaidro noteikumus un nenosaka, vai kaut kas ir obligāts — to dara platformas un uzraugi. Bet reglia piedāvā vietu, kur jūs varat redzēt, kādus datus esat ievadījis un kurām platformām ir pieeja — lai jūs nepadarītu šo pārskatu atkarīgu no sava atmiņas. , izskaidro, kas tieši notiek, kad jūs koplietojat datus un kas ne. Uz drošības un privātuma lapā ir redzams, kā šie dati tiek saglabāti. Un bieži uzdotie jautājumi jūs atradīsit atbildes uz praktiskiem jautājumiem, kas bieži rodas.
Vēlaties zināt, kādi ir pieejamie platformi un kā datu koplietošana izskatās praksē? Skatiet kādas platformas pastāv un ko katrs no tiem dara.